Nonākot restorānā, pārņem miers un vari būt drošs, ka tiešā vai netiešā veidā būs darīšana ar alu. Jo “Zoltnera” brūzis te ir ne tikai goda lieta, bet arī dzīvesveids. Gan restorāns, gan alus darītava dabīgi iekļaujas apkārtējā vidē un kalpo par lielisku piemēru interjera un eksterjera mijiedarbībai.

Jebkura sevi (un viesus) cienoša restorāna pamatā ir kvalitatīvs produkts, tādēļ "Zoltners" kā dūre uz galda pieturas pie pārliecības, ka vispirms ir produkts, un tikai pēc tam ēdiens, nevis otrādi. Gluži kā interjers, arī ēdienkarte “Zoltnerā” ir bezgala lakoniska. Sezonāla un mainīga kā pati daba. Lai arī produkti ir visiem labi zināmi, šeit neviens necenšas ierāmēties jebkādos standartos, bet labi zināmas lietas pasniedz pa savam.

Lauku virtuvi noliekam malā un noskaņojamies šefpavāra Naura Malāhova jaunradei. Mencu viņš pasniedz ar spāņu čorizo, pīles krūtiņai klāt ir īsta itāliešu fregola un kakao, bet liellopa antrekots pie viņa labi garšo ar auzu pārslu un parmezāna cepumiem. Tā vien šķiet, ka radošumam nav robežu, un pat zvērināts klasiķis “Zoltnerā” gribot negribot uz laiku kļūst par jaunatklājēju. Lai vai kā, porcijas ir vidēja izmēra un ar diviem, trim ēdieniem būs gana, ja vien nebūsi ieradies pa taisno no lauka.

Rezumē. Lauku miers un skaistā vieta ir kā magnēts, kas pievelk ikreiz no jauna, un šī noteikti ir vieta, kur atgriezties. Dēļ ēdiena, dēļ alus, atmosfēras un koncertiem, kas “Zoltnerā” esot īpaši.