COD nav ikdienas restorāns, tā askētiskais minimālisma interjers, lielākoties no koka, abos stāvos uztur viegli maģisku noskaņu. COD sevi pozicionē kā japāņu robata grila restorānu un tā ēdienkarti izstrādājis šefpavārs Uvis Janičenko. Lai gan Uvis šobrīd dzīvo un strādā slavenajā San-Sebastjānas "Mugaritz", viņš cītīgi seko līdzi COD gastronomiskajām kvalitātēm un ik pa laikam ir klāt, lai kontrolētu un ieviestu jaunus ēdienus. Starp citu, Japānas kulinārijas filozofiju viņš apguvis Tokijas 3* Michelin restorānā "Ryugin".
Mūsu platuma grādos robata grils ir liela eksotika, un jāpaiet zināmam laikam, līdz pavāri ar to aprod. Šī grila pamatā ir iespēja produktus grilēt trīs dažādos līmeņos, jo paši japāņi jau pirms simtiem gadu sapratuši, ka jūras ūdeņu labumi jāgatavo dažādās pakāpēs cits vairāk, cits mazāk. Arī ogles izmantojamas tikai labākās, pretējā gadījumā no karstuma līmeņiem nav nekādas jēgas. Japāņiem pat ir atsevišķs virtuves atzars robatayaki tā sauc uz robatas grila gatavotos ēdienus.
Japāņiem ēšanas kultūra ir dzīves filozofija, viņu virtuves pamatā ir tīras, naturālas garšas, un COD to arī cenšas iemiesot. Pilnvērtīgam priekšstatam par japāņu virtuvi būtu jāvelta daudz laika, taču, ja pavisam īsi, tad noder viens ironisks salīdzinājums ja mūsu suši ēstuvēs nelielos rīsu pikučus, ko japāņi labprāt aizliegtu dēvēt par suši, burtiski noslīcina sojas mērcē, jo tikai tā dod vēlamo garšu, tad autentiskā japāņu virtuvē mērci izmanto vien tik daudz, lai izceltu pamatgaršu, turklāt suši japāņu izpratnē ir tikai niecīga daļa no viņu ēšanas filozofijas.
Lai gan COD piedāvā arī savu versiju par suši, starp citu, daudz tuvāku īstenībai, maltīte jāsāk ar kādu no uzkodām, bet turpinājumā noteikti jānogaršo arī kaut kas no robatas grila. Negribas izcelt atsevišķus ēdienus, jo jebkas no ēdienkartes ne tikai izklausās daudzsološi, bet, kā vēlāk izrādās, arī garšo baudāmi. Par spīti tam, ka uz uznācienu gaidīja tādi bestselleri kā tuncis, jūras ķemmītes un marmora liellops, mēs vispirms sākām ar grilētu skumbriju ar marinētu lotosa sakni, rīvētu balto redīsu un vakamē. Izcili pagatavota zivs ar saglabātu struktūru, bez liekiem garšu pastiprinātājiem. Zivs kopā ar atsvaidzinošo lotosa sakni un nelielo redīsa pieskaņu uzbūra pavisam jaunu garšu paleti. Tālāk sekoja viegli apceptie gyoza pelmeņi, kas pildīti ar melno mencu un krabja gaļu, klāt pieskaņota arī mērce. Atkal vienkāršs, bet ļoti baudāms ēdiens, kurā var sajust katru garšas niansi. Paraugstunda tam, kā garšas jāizceļ, nevis jānomāc.
COD varētu ēst un ēst, jo katrs ēdiens ir kā jauna atklāsme. Pēc uzkodām sekoja viens no firmas ēdieniem maigi cepta pīle ar tempurā ieceptiem baklažāniem, kas piepildīti ar fuagrā. Var izklausīties sarežģīti, taču garšu ziņā ēdiens labi nolasāms un var izgaršot katru niansi. Pīle perfektā konsistencē - vidēji cepta un sulīga, bet baklažānu spilventiņus varētu ēst kaudzēm.
Secinājums pēc trīs ēdienu nobaudīšanas - COD lielu vērību pievērš produktu dabīgo garšu saglabāšanai, un, kā Japānā pieņemts, produktus apstrādā pēc iespējas mazāk, lai saglabātu dabīgo struktūru. Jāatzīst, ka COD nebūs no lētajiem priekiem, patiesībā, būtu pat dīvaini, ja augstā pavārmāksla un autentiskie produkti, kas te nobaudāmi, maksātu vidēja restorāna līmenī. Liela daļa no produktiem uz Latviju mērojuši tālu ceļu, arī keramikas trauki skurpulozi piemeklēti tā, lai vizuāli izceltu visu, kas uz šķīvja. Par COD dažādajiem kvalitātes aspektiem var runāt vēl un vēl, un atkārtotas vizītes vērta ir ne vien visa restorāna ēdienkarte, bet arī pagrabstāva kokteiļbārs, kur kokteiļus gatavo pavisam citā gaismā, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
COD varētu ēst un ēst, jo katrs ēdiens ir kā jauna atklāsme. Pēc uzkodām sekoja viens no firmas ēdieniem maigi cepta pīle ar tempurā ieceptiem baklažāniem, kas piepildīti ar fuagrā. Var izklausīties sarežģīti, taču garšu ziņā ēdiens labi nolasāms un var izgaršot katru niansi. Pīle perfektā konsistencē - vidēji cepta un sulīga, bet baklažānu spilventiņus varētu ēst kaudzēm.
Secinājums pēc trīs ēdienu nobaudīšanas - COD lielu vērību pievērš produktu dabīgo garšu saglabāšanai, un, kā Japānā pieņemts, produktus apstrādā pēc iespējas mazāk, lai saglabātu dabīgo struktūru. Jāatzīst, ka COD nebūs no lētajiem priekiem, patiesībā, būtu pat dīvaini, ja augstā pavārmāksla un autentiskie produkti, kas te nobaudāmi, maksātu vidēja restorāna līmenī. Liela daļa no produktiem uz Latviju mērojuši tālu ceļu, arī keramikas trauki skurpulozi piemeklēti tā, lai vizuāli izceltu visu, kas uz šķīvja. Par COD dažādajiem kvalitātes aspektiem var runāt vēl un vēl, un atkārtotas vizītes vērta ir ne vien visa restorāna ēdienkarte, bet arī pagrabstāva kokteiļbārs, kur kokteiļus gatavo pavisam citā gaismā, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Bep Viet Vjetnamiešu virtuve
KOMENTĀRI
Lūdzu autorizējies.