Dining
Trešdiena, 14. novembris Fricis un Vikentijs

Vecrīga

Centrs

Pārdaugava

Citur

Mārupe

Nedaudz par Austrijas vīniem

Teksts Iveta Galēja; Foto: stockfreeimages 


Lai kā arī tas varbūt nepatiktu un lai cik tas arī nešķistu subjektīvi, daudziem Austrijas vīni joprojām neizraisa itin nekādas asociācijas. Iemesls tam lielā mērā ir pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu skandāls, par kuru patiesībā liela daļa nemaz nav dzirdējusi, bet kaut kādas mieles tomēr gaisā virmo.

Tolaik visnotaļ skaļi izskanēja tā dēvētais glikola skandāls – daži Austrijas vīndari, pat ievērojami, bija izmantojuši šo vielu, ko lieto arī antifrīzos, par vīnu saldinātāju. Tas pamatīgi sagrāva Austrijas vīnu reputāciju, un runas par indīgajiem vīniem uz laiku pielika punktu arī šīs zemes vīnu eksportam. Tomēr nebija ļaunuma bez labuma, jo pēc šī skandāla tika pieņemti stingri likumi, kas nosaka vīna kvalitāti, un tagad skats uz Austrijas vīniem ir pavisam citādāks.

Vietēji vīni sevišķā cieņā ir pašā Austrijā, kur vīnogulāju stādījumi aizņem vairāk nekā 55 000 hektāru. Priekšroka tiek dota gaišajām šķirnēm – tās aizņem divas trešdaļas visas stādījumu platības.

Vīna darīšanai Austrijas teritorijā ir ļoti senas tradīcijas – vairāk nekā divu tūkstošu gadu garumā. Brīnišķīgā daba un paši cilvēki, šķiet, vairāk nekā citās zemēs rada to īpašo noskaņu un burvību vīna darīšanā un baudīšanā, ko katram vīna cienītājam vajadzētu izjust uz savas ādas. Jo sevišķi tas ir jūtams pašā galvaspilsētā Vīnē un tās apkārtnē, kur plešas pasaulslaveni vīndaru ciematiņi. Tur saglabājušās daudzas un dažādas liecības par agrākiem laikiem – gan rakstisku un mutisku nostāstu veidā, gan skaidri redzamā un taustāmā – gan vīnogulāju stādījumu, gan seno, bet joprojām darbīgo vīna pagrabu izskatā. Par vīna darīšanas tradīciju nopietnību liecina kaut vai tas fakts, ka 16.gadsimtā katrs Vīnes iedzīvotājs izdzēris 350 litrus vīna gadā!

Visvienkāršākie vīni Austrijā ir galda vīni un uzlabotas kvalitātes galda vīni. Jau augstākā pakāpē ierindojas tā dēvētais Qualitaetswein un Kabinettwein, kā arī Praedikatswein. Pēdējo savukārt iedala vairākās kategorijās: Spaetlese, Auslese, Eiswein, Ausbruch, Beerenauslese, Trockenbeerenauslese.

Pēdējā laikā kvalitatīvāko vīnu slavu starptautiskajā mērogā ir izpelnījies Riesling un Chardonnay no Vahavas apkārtnes, taču plašākas publikas aprindās tie vēl ir pārāk maz pazīstami. Taču austrieši dara visu iespējamo, lai viņu vīnu labā slava atkal iekarotu pasauli.
Austrijā izplatītākās vīnogu šķirnes ir Blaufrankisch, Cabernet – Sauvignon, Chardonnay, Gruener Veltliner, Gruener Burgunder, Mueller Thurgau, Riesling, Zierfandler, Zweigelt.

Īpašs Austrijas dārgums ir Gruener Veltliner – reizēm to mēdz dēvēt arī par Austrijas nacionālo vīnu. Daudziem tas gan vairāk asociējas ar labu galda vīnu, taču patiesībā no tā iegūst arī ļoti labas kvalitātes produktu, kas spēj konkurēt gan ar Chardonnay, gan Riesling vīniem. Šīs vīnogas visvairāk audzē valsts ziemeļos – Veinfīrtelē, kur trešo daļu no visiem vīniem dara tieši no šīs šķirnes. Vīns ir augļains, ar dzirkstošu, mazliet piparotu noti.

Runājot par Austriju, katrā ziņā ir jāpiemin arī Zierfandler, kura pirmsākumi meklējami vīna baudītāju iecienītajā Gumpoldkirhenē. Šīs vīnogas ir pazīstamas arī kā Spaetrot, jo nobriedušas ogas iekrāsojas sarkanīgas. Gumpoldkirhenes vīniem ir īpaša etiķete „Gumpoldkirchner Koenigswein” jeb karaliskais vīns – tas ir dižciltīgs, maigi aromātisks ar nelielu cukura un prāvu ekstraktvielu daudzumu.

Savukārt Burgenlandes novads izceļas ar Blaufraenkisch vīnogām (Ungārijā tās sauc par Kekfrankos). No tām top skābeni sarkanvīni ar viegli violetu mirdzumu un pikantu, piparīgu garšas niansi.

Jau kopš romiešu laikiem tagadējās Austrijas teritorijā vīndari drīkstēja paši pārdot savu vīnu, un 1784.gadā ķeizars Jozefs II ar attiecīgu dokumentu pilnīgi oficiāli legalizēja šo procesu un līdz ar to lika pamatus vēl vienai austriešu vīna tradīcijai, kas vietējo iedzīvotāju vidū ir ārkārtīgi populāra – tas ir hoirigers (Heuriger). Tā dēvē krodziņus, kuros vīndari paši lej viesiem savu vīnu – arī jauno vīnu ar šādu pašu nosaukumu. To saskaņā ar tradīcijām dzer laikā no 11. novembra līdz 31. decembrim, taču patiesībā šī vīna baudīšana sākas arī agrāk. Tas krasi atšķiras no "smalkajiem" vīniem, un daudzi ārzemnieki par to rauc degunu. Bet velti, jo šai tradīcijai ir tāda noskaņa, kāda nav atrodama nekur citur pasaulē.

KOMENTĀRI

+ PIEVIENOT SAVU KOMENTĀRU
badge

Piedāvājumi!

 
hot Sicīliešu vakariņas restorānā SNOB

Sicīliešu vakariņas restorānā SNOB

Blu Lab Academy šefpavārs Alfio Vi ...

Restorānu vērtējumi


Restorāni | Krogi | Gardēžiem
Aizvērt Izvēlies