Piektdiena, 26. aprīlis Sandris,Rūsiņš un Alīna

Vecrīga

Centrs

Pārdaugava

Citur

Mārupe

Ko tradicionāli ēd mūsu kaimiņi igauņi?


Teksts: Iveta Galēja; Foto: Flickr / AmazingTallinn



Igauņu virtuve, atšķirībā no tuvējām kaimiņvalstīm, daudz lielākā mērā ir saglabājusi senās, nacionālās īpatnības, kas ietekmē ēšanas paradumus arī tagad. No pirmā acu uzmetiena tā šķiet vienkārša un pieticīga, bet, ja ņem vērā produktus un ēdienu gatavošanas paņēmienus, tad tieši tur slēpjas arī tās pievilcība un savdabība.

 

Galvenie produkti, kas raksturīgi tradicionālajai igauņu virtuvei, ir zivis, piens, skābais un saldais krējums, liesa un cauraugusi cūkgaļa, kartupeļi, kāposti, zirņi, grūbas. Turklāt kartupeļi un piens ir tie brīnumlīdzekļi, bez kuriem igauņi reti kad var iztikt. Ja tie ir pie rokas, tad skaidrs, ka būs ko galdā likt, vienalga, kādā variantā, jo attiecībā uz kartupeļiem un pienu igauņiem izdomas netrūkst. Piedevām vēl tās ir lietas, ko var kombinēt gandrīz vai ar visu, kas vien ir ēdams, piemēram, pienu ar zirņiem un zivi, kartupeļus ar smalkmaizītēm utt.

 

Vēl viena nacionālā īpatnība – ēdienu gatavošanas paņēmienu klāsts ir ļoti šaurs, varētu pat sacīt, vienpusīgs – vārīšana. Dārzeņi, gaļa, zivis, olas, sēnes – viss pārsvarā tiek vārīts, bet tikai retu reizi – cepts. Toties arī cepšanai igauņu gaumē piemīt savas īpatnības, drīzāk to varētu saukt par sautēšanu, jo process notiek pienā un skābajā krējumā vai arī pienā un miltos, bez taukvielām. Viņi to sauc par cepšanu, un rezultātā rodas ēdieni, kas ir pa pusei cepti, pa pusei vārīti.

 

Pikanti un garšvielām bagāti ēdieni igauņu virtuvē nav cieņā, tos drīzāk varētu raksturot kā maigus un pieticīgi neizteiksmīgus. Taču tajā pašā laikā tas kopumā rada šai tautai raksturīgu stilu. Protams, neiztiek bez sīpoliem, dillēm, majorāna un ķimenēm, reizēm arī pētersīļiem un selerijām, tomēr devas ir pietiekami mazas, lai nespētu īpaši ietekmēt ēdienu garšu. Vietām strikti tiek ievērotas dažas garšaugu lietošanas tradīcijas, piemēram, dilles pie reņģēm, majorāns pie asinsdesas, ķimenes pie biezpiena, pētersīļi un selerijas pie gaļas zupām, taču ne visām.

 

Bet par spīti pieticībai, igauņu ēdieniem piemīt tāda interesanti ziemeļnieciska garša. To panāk ar vārāmā šķidruma un produktu kombināciju, kas citu tautu gaumei ne vienmēr ir pieņemama, piemēram, zivs un cūkas speķis, āboli ar vērša asinīm, zirņi ar pienu.

 

Tradicionālais igauņu pusdienu galds ir visnotaļ vienkāršs – aukstās uzkodas, piena un gaļas zupas, biezputrā savārīti dārzeņi ar grūbām, putraimiem utml., zivis un pasmagi saldie ēdieni, gatavoti pārsvarā no miltiem, kartupeļu cietes, ogām un maizes.

 

Aukstā galda klājumā igauņi nepieliek īpašas pūles – rupjmaize, marinētas reņģes vai siļķes, siļķes ar krējumu un aukstiem kartupeļiem, piens, paniņas, kāda aukstā gaļa vai vārīts šķiņķis, vārītas olas un kama.

 

Par kamu varētu būt īpašs stāsts, jo šim ēdienam, šķiet, varētu būt visvairāk dedzīgu piekritēju un tikpat krasu noliedzēju. Tie ir brūngani milti, iegūti no zirņiem, pupām, rudziem, miežiem un auzām. Pagatavošana ir ātra un vienkārša – to samaisa ar pienu vai rūgušpienu, ja vēlas, pieliek cukuru, un gatavs!

 

Maizes cepšanā igauņi jau agrākos laikos ir likuši lietā visu iespējamo fantāziju un produktus un cepuši rupjmaizi, saldskābmaizi, kartupeļu maizi, burkānu maizi, maizi no rudzu miltiem aun kartupeļiem ar kaņepju eļļu, medusmaizi... Šīs tradīcijas pilnā sparā tiek turpinātas arī tagad.

 

Igauņu tradicionālajai virtuvei ir arī grūbu ēdieni – grūbu zupas, grūbas ar dārzeņiem, grūbu putras, taču tās atšķiras, piemēram, no latviešiem pierastās grūbu biezputras, jo igauņu variantā pievieno gan auzu pārslas, gan kartupeļus, gan zirņu miltus un vāra pienā.

 

Ļoti lielu daļu igauņu ēdienkartes aizņem zivis, ko lielākoties gatavo, ievērojot tradīcijas. Ēdieniem, kas top no zivīm un piena, izmanto tikai balto fileju bez asakām – pārsvarā mencas, butes vai sīgas. Savukārt zivju zupu ar kāpostiem vāra no līdakām. Sīkākās zivteles mēdz samalt, samaisīt ar speķa gabaliņiem un pārkaisīt ar dillēm. Zupām bieži vien izmanto vītinātas zivis, bet otrajiem ēdieniem – kūpinātas. Interesanti, ka igauņi pie zivju ēdieniem tikpat kā neliek klāt sīpolus, kas citu tautu zivju virtuvē ir gandrīz vai obligāts pasākums.

 

Gaļas ēdienu jomā igauņu virtuve neizceļas ne ar daudzveidību, ne ar interesantu pieeju – gaļu vienkārši vāra vai sautē un pasniedz ar vārītiem dārzeņiem un piena vai krējuma mērci.

KOMENTĀRI

+ PIEVIENOT SAVU KOMENTĀRU

Restorānu vērtējumi


Restorāni | Krogi | Gardēžiem
Aizvērt Izvēlies