Dining
Svētdiena, 16. decembris Alvīne

Brīvdienu brokastis

Ko par vīnu pastāsta etiķete? Itālija.

Teksts: Iveta Galēja; Publicitātes foto


Vīna etiķete ir sava veida dokuments – tāds kā dzimšanas apliecības un pases apvienojums, kas liecina par vīna izcelšanos, saturu un zināmā mērā arī par raksturu. No otras puses, etiķete kalpo arī par izkārtni, kuras uzdevums ir ieinteresēt un pievilināt pircēju. Vīna darīšanas un pārdošanas likumi nosaka, ka etiķete nedrīkst maldināt un vēstīt nepatiesus faktus. Itālijas produkcijai tas ir vēl jo svarīgāk tādēļ, ka šajā klasiskajā vīnu zemē līdz pat pagājušā gadsimta otrajai pusei un vēl ilgāk ar likumu un noteikumu ievērošanu vīna darīšanas jomā, maigi izsakoties, tā bija kā bija. Lai vīna lietas beidzot sakārtotu, 1963.gadā parlaments pieņēma likumu par vīnu klasifikāciju, kas joprojām ir spēkā, bet 1992.gadā tomēr nācās šo sistēmu uzlabot un pilnveidot.

Lai gan nosacījumi par to, kas rakstāms uz etiķetes, vīna pasaulē lielos vilcienos ir kopīgi, tomēr katra vīna zeme ir izveidojusi savus noteikumus, kas atšķiras pat atkarībā no reģiona. Tomēr viens nerakstīts likums darbojas principā visiem: jo augstākas kvalitātes vīns, jo vienkāršāka etiķete. Tas daļēji tiek darīts tāpēc, ka vīna pasaules interesenti visus papildus faktus var izlasīt vīna literatūrā, kas ir ārkārtīgi plaša un bagātīga.


Uz katras vīna etiķetes ir rakstīts vīna nosaukums, bieži vien reģions, piemēram, Barolo, Chianti, Frascati, Soave. Tam seko vīna kvalitātes klasifikācijas norāde. Par visaugstāko kvalitāti liecina uzraksts „Denominazione di origine controllata e garantita” jeb saīsināti DOCG. Savukārt vārdi „Denominazione di origine controllata” jeb DOC norāda, ka vīns ir augstas kvalitātes, tomēr ne tik labs kā iepriekšējais.

Vēl viens kvalitātes rādītājs uz etiķetes ir uzraksts „Indicazione geografica tipica” jeb IGT – šī ir tā pakāpe, kas atbilst aptuveni tiem franču vīniem, ko apzīmē ar „vin de pays”. Uz šo vīnu etiķetēm norāda arī ģeogrāfisko reģionu, no kura tas ir nācis, piemēram, Toskāna, kā arī noteicošo vīnogu šķirni, piemēram, Sangiovese, un gadu.

Uzraksts „Vini da tavola” apzīmē mājas vīnu, zināmā mērā vienkāršu vīnu. Uz šāda vīna etiķetes bez vārda un ģerboņa vai pazīšanas zīmes norādīts arī, vai tas ir sarkanais, sārtais vai baltais vīns (rosso, rosato, bianco).

Uz Itālijas vīnu etiķetēm lasāmas arī specifiskākas norādes par dzēriena īpašībām, proti, informācija, vai vīns ir sauss (secco vai asciutto), pussauss (abboccato) vai salds (dolce). Mēdz būt etiķetes, uz kurām lasāmi arī ieteikumi par to, ar kādiem ēdieniem konkrētais vīns vislabāk sader – vai ar zivi, vai ar cepeti, vai ar vēl ko citu. Uz dažām etiķetēm tie norādīta arī ideālā temperatūra, kādā pasniedzams šis vīns, un veids, kā to pasniegt – šī norāde gan lasāma pārsvarā uz nobriedušu sarkanvīnu etiķetēm.

Protams, sava vieta uz etiķetes ir norādei pa alkohola saturu. Saldajiem un pussausajiem vīniem papildus reālajiem alkohola procentiem mēdz ar + zīmi pievienot arī teorētisko daudzumu, piemēram, 10 + 2%.

Lai labāk orientētos Itālijas vīnu pasaulē un saprastu, kas ir kas, der iegaumēt vēl dažus apzīmējumus, kas mēdz parādīties uz pudelēm un raksturo konkrēto vīnu. Tātad:

Cantina – vīna pagrabs, vīna darītava Itālijā;
Classico – apzīmējums, kas norāda, ka vīns nāk no reģiona vēsturiskās vai klasiskās zonas. Šo apzīmējumu mēdz pielietot DOC un DOCG kvalitātes vīniem;
Frizzante – viegli dzirkstošs vīns;
Spumante – dzirkstošs vīns;
Riserva – ilgāk noturēts, labas ražas gada vīns ar potenciālu ilgstošākai glabāšanai;
Superiore – norāda gan uz augstāku noturēšanas līmeni, gan reizēm arī uz izcilu izcelsmes vietu. Šiem vīniem piemīt arī augstāks alkohola saturs.


Apzīmējumi uz Itālijas vīna etiķetes (foto):

1. diletto di Gellina – vīna darītavas nosaukums
2. Chianti Classico. Chianti ir Itālijas vīna darīšanas reģions, savukārt Classico apzīmē vecāko jeb arī klasisko konkrētā reģiona daļu.
3. Denominazione di Origine Controllata e Garantita – šī ir visaugstākā Itālijas vīnu izcelsmes klasifikācija un tā apzīmē, ka šis konkrētais ražojums atbilst visiem konkrētā reģiona (šajā gadījumā Chianti classico) ražošanas noteikumiem.
4. Riserva - šis nozīmē, ka vīns ticis ilgāk noturēts, šajā gadījumā tas 38 mēnešus noturēts koka mucās.
5. 2003 – vīnogu ražas gads.

KOMENTĀRI

+ PIEVIENOT SAVU KOMENTĀRU
Gardummīle 09.01.2014
Paldies par šo. Saprotami un izglītojoši.
badge

Piedāvājumi!

 
hot Jaunā gada sagaidīšana restorānā Key to Riga

Jaunā gada sagaidīšana restorānā Key to Riga

Vecgada vakara izklaidējošā progra ...

Restorānu vērtējumi


Restorāni | Krogi | Gardēžiem
Aizvērt Izvēlies