Dining
Piektdiena, 16. novembris Banga un Glorija

Vecrīga

Centrs

Pārdaugava

Citur

Mārupe

Ieskats neprognozējamajā Taizemes virtuvē

Teksts: Iveta Galēja; Foto: stockfreeimages



Jo plašāk cilvēkam paveras vārti uz pasauli, jo vilinošāki šķiet izaicinājumi arī kulinārijas jomā. Viena no tādām paradīzēm, uz kurieni traucas gardēži no visiem zemeslodes stūriem, ir Taizeme. Tā patiešām ir zeme, kur tiek vārīts, cepts un sautēts visu cauru diennakti – no rīta līdz vakaram un arī no vakara līdz rītam. Virtuves un ēstuves atrodas visās iespējamajās un pat neiespējamajās vietās – ielas malā, tirgū, peldošos restorānos, laivās, īsi sakot katrā brīvā stūrītī. Galvenajos vilcienos – Taizemes virtuve izceļas ne vien ar ārkārtīgu daudzveidību, bet arī ar absolūti pretēju, šķietami pat nesavienojamu garšu kombināciju.

 

Arī paši taizemieši ir īsti baudītāji – labs ēdiens viņiem ir laime un prieks, par ko var runāt un spriest stundām ilgi. Taizemē ēd ne tikai tāpēc, lai remdētu izsalkumu, nē, ēdiens un ēšana ir ļoti svarīga šīs zemes kultūras un dzīvesveida daļa, kas gadsimtu gaitā ir izkopta gandrīz līdz pilnībai. Galu galā garšīgs ēdiens ir tas, kas dara cilvēku apmierinātu un priecīgu, un dzīve, pēc taizemiešu pārliecības, taču ir domāta, lai priecātos.

 

Lai cik liela daudzveidība arī nevaldītu Taizemes produktu izvēlē, ir viens pats galvenais, ko nevar aizstāt itin nekas, un tie ir rīsi. Tiem – šādā vai tādā veidā – galdā jābūt katru dienu. Īstens taizemietis var dienas gaitā notiesāt nūdeles, dārzeņus, zivis, augļus, gaļu un vēl nezin ko, taču vakarā tik un tā apgalvos, ka nav neko ēdis, jo trūcis taču paša galvenā – rīsu.

 

Dienas svarīgākā maltīte lielākoties tiek baudīta vakarpusē, un tā atšķiras no eiropiešu ēdienreizēm pirmām kārtām jau ar to, ka nav tāda pirmā vai otrā ēdiena, ko pasniedz atbilstošā secībā. Taizemē uz galda vienlaikus tiek uzlikti visi gardumi, lai katrs ēdājs var izvēlēties to, kas labāk garšo. Ēdienu kompozīcijā gan tiek ievēroti noteikumi – līdzsvarotā daudzveidība. Tas nozīmē, ka maigam ēdienam līdzās atrodas arī ass ēdiens, šķidram – sauss, grilētam – sautēts  utt. Arī produktiem un krāsām jābūt pēc iespējas atšķirīgākām un dauzdveidīgākām., bet viena lieta ir pati par sevi saprotama - galda vidū jāatrodas lielai bļodai ar rīsiem.

 

Taizemes virtuvē lieto ļoti daudz dārzeņu, ko parasti gatavo vokpannā, lai tie paliktu kraukšķīgi un saglabātu krāsu, formu, vērtīgās vielas un aromātu. Taizemiešiem ļoti garšo asi un pikanti ēdieni, mūsu uztverē – pat ļoti ārkārtīgi asi. Taču tā ir viņu prioritāte un garšīgo ēdienu pamats – dažnedažādas čilī un karija pastas, zivju un austeru mērces, kas pašas par sevi izceļas ar visai savdabīgu, precīzāk sakot, diezgan atbaidošu aromātu, taču kombinācijā ar citiem produktiem rada vienkārši burvīgu garšu. Taizemes dienvidos ļoti iecienīto ēdienu – kariju – biežu vien gatavo ar kokosriekstu pienu, kas samazina garšvielu radīto asumu. Taču jebkurā gadījumā taizemiešu virtuvē neiztikt bez citronzāles, citrona lapiņām, jau iepriekšminētās zivju un austeru mērces, garneļu pastas un visdažādāko izmēru, krāsu un asuma čilī piparu.

 

Ne viens vien taizemiešu ēdiens ir iekarojis arī pasaules slavu, piemēram, ugunīgā garneļu zupa Tom Yam Gung vai arī pannā ceptas nūdeles Pad Thai Gung Sott, taču tikpat labi katram šīs valsts novadam ir savas iecienītās kulinārās tradīcijas. Ziemeļos labprāt ēd rīsus ar putnu gaļu vai zivīm, kā arī papaijas salātus, ko gatavo ar laima sulu, zivju mērci, ķiplokiem un čilī pipariem. Bangkokas apkaimē un centrālajos rajonos ļoti iecienīti ir asi ēdieni – kariji un mērces, savukārt dienvidos ir plaša zivju un jūras velšu izvēle. Tomēr visiem novadiem ir arī kāda kopīga pazīme – tiek lietots ļoti maz tauku un ļoti daudz ēdienu top bez gaļas piedevām.

 

Taizemieši mīl arī ātri pagatavojamas lietas, piemēram, svaigus vai viegli apvārītus dārzeņus, ko vienkārši pasniedz ar garneļu pastu, un nekas vairāk nav vajadzīgs.

 

Bez tradicionālajiem un eiropiešiem pieņemamiem ēdieniem Taizemes virtuve ir slavena arī ar dažu labu īpatnību (mūsu izpratnē). Piemēram, ziemeļdaļā labprāt ēd ceptas cikādes un ceptu govs placentu. Ļoti iecienītas ir milzu ūdensvaboles, kuras saberž miezerī un pievieno ēdieniem, jo tās piešķir ļoti savdabīgu aromātu. Kalnu rajonos svētku reizēs galdā ceļ arī suņu gaļas ēdienus. Šie sunīši, kas līdzinās mūsu čau – čau, speciāli tiek audzēti tieši šim nolūkam – ēšanai. Arī cepti kāpuri un sienāži, tāpat kā grilētas skudru oliņas, daudzviet ir visnotaļ pieprasīta uzkoda.

KOMENTĀRI

+ PIEVIENOT SAVU KOMENTĀRU
badge

Piedāvājumi!

 
hot Sicīliešu vakariņas restorānā SNOB

Sicīliešu vakariņas restorānā SNOB

Blu Lab Academy šefpavārs Alfio Vi ...

Restorānu vērtējumi


Restorāni | Krogi | Gardēžiem
Aizvērt Izvēlies