Dining
Piektdiena, 16. novembris Banga un Glorija

Vecrīga

Centrs

Pārdaugava

Citur

Mārupe

Asākie no asākajiem - čili!

Teksts: Iveta Galēja; Foto: sxc


Interese par čilī pipariem pēdējos gados pasaulē ir augusi tik lielos apmēros, ka šur tur to jau dēvē par sava veida fenomenu – čilī drudzi. Par to liecina gandrīz vai neticams fakts, proti, ASV, kur kečups gandrīz vai simts gadu garumā ir skaitījies dzīves pamats, to popularitātes un pieprasījuma ziņā tagad pārspēj čilī mērces, turklāt vairākas reizes. Amerikas tirgū pieejams vairāk nekā tūkstotis dažāda stipruma un garšas gatavās oficiālās čilī mērces, par vietēja rakstura ražojumiem nemaz nerunājot.

Čilī drudzis pārņēmis arī Japānu, kur pat piešķirti japāņu „Oskari” asākajiem produktiem, un, protams, ka to saņēma čilī mērce. Arī Skandināvijas valstis un Austrālija tikpat naski seko amerikāņu tradīcijām, un līdz ar to čilī ir iekarojis visas pārtikas produktu un kulinārijas jomas; bez tā neiztiek ne marmelāžu vārītāji, no šokolādes brūvētāji.

Patiesībā tāds kopīgs un it kā visiem saprotams apzīmējums „čilī pipari” ieviesies tikai dažās zemēs, arī pie mums, taču nosaukumi šim augam katrā īstenā aso piparu zemē ir dažādi, un, lai tajos orientētos, vajadzētu mazu skaidrojošo vārdnīcu, piemēram, Kenijā tos sauc par „piri piri”, daudzviet citur Āfrikā – par „peri peri”, Japānā – par „togarashi”, Turcijā – „aci biber”; inki dēvēja par „aji”, vairums vāciešu tos pazīst kā „sarkanos” vai „spāņu piparus”.

Vienalga, lai kāds arī būtu nosaukums, tos visus vieno kāda priekšrocība – tā asuma (vai stipruma) noteikšanai ir sava mērvienība „scoville”. Atbilstoši tai vismaigāko banānu čilī asums ir 0, bet visasāko  - „Jolokia” čilī – no 500 000 līdz 1 miljonam vienību. Vienkāršības labad ir ieviesta skala no 1 līdz 10, tagad jau arī līdz 10+.

Vēl pirms pieciem gadiem par asākajām pākstīm uzskatīja „Habanero” čilī ar 300 000 vienību, bet kopš 2006. gada kā visasākās no visām garšvielām pasaulē Ginesa grāmatā ierakstītas „Bhut Jolokia” pākstis. Tās ir oranžīgi sarkanas, 10 – 14 cm garas un visai neregulāras formas, turklāt vienīgās var lepoties ar 10+ vienībām.

Otrajā vietā ierindojas Karību sarkanie čilī (tumši sarkanas, mazliet ieapaļas, 4-5 cm garas un 2,5 -3 cm resnas pākstis), šokolādes „Habanero” (šokolādes brūnas, 4-5 cm garas, nelīdzenas pākstis, kas patiešām izskatās it kā būtu iemērktas šokolādē) un parastās „Habanero” (mazas, apaļīgas, oranžīgi sarkanas pākstis). Tās visas atbilst 10 vienībām un ir 50 reižu (!) asākas par halapenjo (Jalapeno) pākstīm, kuras dažā labā Latvijas veikalā vēl nesen tika sludinātas par visasākajām pākstīm pasaulē (patiesībā halapenjo piparu asums nav lielāks par 5-6 vienībām).

Nākamās asuma topā ir „Tabasco” pākstis ar 9 vienībām. Tās ir mazas (2,5 – 4 cm garas un 6-8 mm resnas) pākstis, kas sākumā nokrāsojas dzeltenas, tad oranžas un pašās beigās – ugunīgi sarkanas.

Mazliet maigāks ir Taizemes čilī, kas izskata ziņā ir tikpat slaids, taču mazliet garāks. Tam seko Brazīlijas „Malagueta” pākstis, kas izskata ziņā arī atgādina „Tabasco”, taču ir mazliet resnākas.

Apiešanās ar čilī pipariem ir māksla un reizē arī dzīvesveids, par kuru pie mums, diemžēl, ir visai maza, varbūt pat nekāda, nojausma, jo piedāvājums Latvijas veikalos joprojām līdzinās tikpat kā nullei, bet čilī ir lieta, kurai ar teoriju nepietiek, tā ir jāpraktizē gandrīz vai katru dienu, jo tikai tad būs garantēta bauda un veselība.

KOMENTĀRI

+ PIEVIENOT SAVU KOMENTĀRU
badge

Piedāvājumi!

 
hot Sicīliešu vakariņas restorānā SNOB

Sicīliešu vakariņas restorānā SNOB

Blu Lab Academy šefpavārs Alfio Vi ...

Restorānu vērtējumi


Restorāni | Krogi | Gardēžiem
Aizvērt Izvēlies