Trešdiena, 18. jūlijs Rozālija un Roze

Vecrīga

Centrs

Pārdaugava

Citur

Mārupe

Latvijas šefpavāri: mūsu restorāni virzās pareizajā virzienā

Dining.lv; Foto: Pexels

Koncentrēšanās uz garšu bija galvenais ieteikums, ko pēc viesošanās Latvijā uzsvēra ārvalstu šefpavāri, kuri pagājušajā gadā vērtēja "Ekselence 30 labākos restorānus Latvijā". Raudzīsim, cik ļoti restorāni to būs ņēmuši vērā un, vai tiekšanās pēc garšas, nevis apnicīgie zirņu dīksti pa virsu teju jeb kam, būs ņēmusi virsroku. 

Kamēr ārzemju šefi vērtē Latvijas labākos restorānus, Dining.lv aptaujāja dažus vadošos Latvijas šefpavārus, lai uzzinātu viņu domas par Latvijas restorānu kopējo līmeni un to, vai mūsu restorānu dzīve virzās pa pareizajām sliedēm.

- Vai restorānu jomā ejam pareizajā virzienā?

Ēriks Dreibants: Latvijas restorāni aktīvi attīstās, seko līdzi jaunākajām gastronomijas tendencēm un, salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, restorānu segmentu kvalitāte un cenu līmenis mums ir ļoti labs.

Valters Zirdziņš: Domāju, ka jā. Brīžiem man šķiet, ka mums pietrūkst pieredzes, ko var gūt, stažējoties ārvalstīs.

Kaspars Jansons: Pie mums visi redz tikai zināmos restorānus, redzamos, kamēr pārējie sēž uz rezervistu soliņa. Tie daži tad arī rāda labu sniegumu, un, ja gribi nokļūt spēles laukumā, jāmācās no viņiem! Tie daži, protams, virzās ļoti pareizi.

Svetlana Riškova: Manuprāt, mēs virzāmies pareizajā virzienā, jo tik mazā valstī kā Latvija viss notiek strauji. Mūsu priekšrocība ir tā, ka tepat kaimiņos mums ir Ziemeļvalstis, kur restorāni ir visaugstākajā pasaules līmenī un mums tā ir laba iespēja mācīties no labākajiem.

- Vai mūsu restorānos varam novērot kādas pozitīvas tendences?

Valters Zirdziņš: Latvijā tiek atvērts diezgan daudz jaunu vietu ar dažkārt tiešām interesantiem konceptiem. Pavāri, kuri stažējušies labos restorānos ārvalstīs, sāk pamazām atgriezties dzimtenē, līdz ar to ceļas kvalitāte un skatījums uz lietām top radošāks. Prieks, ka pavāri seko līdzi pasaules tendencēm un notikumiem. Kļūstam konkurētspējīgāki.

Kaspars Jansons: Esam beidzot sapratuši, ka restorāns nav tikai zelta lustras vai skats pa logu! Restorāna pamatā ir labs ēdiens, kvalitatīvs serviss un saprātīgas cenas.

Svetlana Riškova: Pie pozitīvajām tendencēm noteikti jāmin kvalitatīvu vietējo un sezonālo produktu izmantošana, un mūsu restorānos pēdējā laikā būtiski pieaugusi izpratne par to. Parādījušies restorāni ar savu individuālo stilu un izkoptu šefpavāra rokrakstu. Un te noteikti jāiesaka citiem nenodarboties ar kopēšanu, bet veidot pašiem savu stilu un stratēģiju.

- Kas mūsu restorāniem traucē kļūt vēl labākiem?

Ēriks Dreibants: Restorānu biznesa attīstību bremzē Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja, kā arī ne pārāk lielais tūristu skaits. Līdz ar to, restorāniem pietrūkst līdzekļu, ko investēt jau esošajos un jaunos produktos. Tas, protams, kavē attīstību. Otrs būtiskais attīstību traucējošais faktors ir kvalitatīva darba spēka trūkums. Manuprāt, negatīvi restorānu biznesu kopumā ietekmē arī restorāni, kuri atveras uz neilgu laiku, jo īpašniekiem šajā biznesā nav bijusi pieredze. Šādos restorānos darbiniekiem bieži vien piedāvā neadekvātu atalgojumu, savukārt restorāna produktus tirgo par nesaprotami zemām cenām.

Valters Zirdziņš: Domāju, ka tā ir zemā pirktspēja un iedzīvotāju samazināšanās valstī. Arī politiskā un ekonomiskā situācija. Manuprāt, konkurence uz darba vietām varētu būt lielāka. Jāmainās attieksmei pret arodu un jākrāj pieredze.

Kaspars Jansons: Patstāvīga klientu plūsma, nemainīgi ēdienu un apkalpošanas standarti. Pašatdeve un zema imunitāte pret problēmām.

Svetlana Riškova: Restorānu attīstību kavē valsts nodokļu un likumdošanas sistēma, kā arī nepietiekami attīstītā ekonomika un tūrisma līmenis. Restorānos jābūt veselīgai konkurencei. Ja restorānos palielinās viesu skaits, automātiski uzlabojas darba dinamika un rodas iespējas uzlabot kvalitāti un darba apstākļus.

- Kādu restorānu Latvijā pietrūkst un varbūt ir restorānu segments, kurā varam runāt par pārprodukciju?

Ēriks Dreibants: Apmeklējot restorānus, iespējams nogaršot pēc mūsdienu tehnoloģijām pagatavotus, kā arī klasiskus ēdienus, taču mums iztrūkst labas nacionālās virtuves, kas neatņemami ir jebkuras kultūras sastāvdaļa. Manuprāt, mums pietrūkst arī labas kvalitātes "street food" vietas un tas lielā mērā tādēļ, ka mūsu likumdošana nav labvēlīga šādu vietu attīstībai.

Valters Zirdziņš: Iespējams, ka šobrīd ir pārāk daudz salīdzinoši augstā līmeņa restorānu. Vismaz tie, kas sevi par tādiem uzskata. Man gribētos vairāk viduslīmeņa vai vienkārši garšīgu maltīšu vietu par adekvātām cenām.

Kaspars Jansons: Mums pietrūkst restorānu, kuros pavāri ir arī īpašnieki. Restorānu ar autentisku Latvijas pavāru redzējumu. Tādu ļoti trūkst! Manuprāt, tie, kas par daudz, paši to sajutīs.

Svetlana Riškova:
Mums pietrūkst vidējās kategorijas un kvalitatīvu ātrās apkalpošanas restorānu. Tāpat potenciālu saredzu ģimenes restorāniem ar tiešām labas kvalitātes ēdienu un servisu. Šādos restorānos Rīgā kvalitāte lielākoties ir zema, bet tie daži, kas strādā labi, ir iecienīti un par viesu trūkumu sūdzēties nevar. Pārprodukcija novērojama četrzvaigžņu viesnīcu restorānu segmentā, ka arī tā dēvēto branču piedāvājumā.


KOMENTĀRI

+ PIEVIENOT SAVU KOMENTĀRU
gardēde 11.01.2017
Manuprāt, liela problēma ir tā, ka restorāni cits citu kopē. Jo tā ir lētāk, nekā pašam ieviest kaut ko jaunu. Problēma Nr. 1 ir vienveidība!

Restorānu vērtējumi


Restorāni | Krogi | Gardēžiem
Aizvērt Izvēlies