Trešdiena, 25. aprīlis Līksma un Bārbala

Vecrīga

Centrs

Pārdaugava

Citur

Mārupe

Ko sevī ietver jēdziens "angļu brokastis"?

Teksts: Iveta Galēja; Foto: freestockimages


Tradicionālās angļu brokastis ir maltīte, ar kuru ne katram kontinentālās Eiropas pārstāvim ir pa spēkam tikt galā. Tās ir tik bagātīgas un sātīgas, ka jābrīnās, kāpēc visi angļi vēl nav nobarojušies apaļi jo apaļi. Normāls vidusmēra ēdājs – citas valsts pārstāvis – klasisko angļu rīta maltīti pavisam mierīgi varētu sadalīt vairākās ēdienreizēs. Arī paši Apvienotās Karalistes iedzīvotāji reizēm gan paironizē par savām ēšanas parašām, taču tas notiek reti, jo tradīcijas ir svēta lieta un tās ir jāievēro. Un bagātīgo brokastu tradīcijai ir pavisam reāls, dzīves diktēts pamatojums, proti, agrākos laikos, kad ļaudīm nācās smagi un grūti strādāt, pirmā maltīte rīta agrumā bija ļoti svarīga, jo vajadzēja paēst pēc iespējas sātīgāk, lai pietiktu spēka visai dienai.

 

Laika gaitā angļu brokastis ir kļuvušas par kultūrvēsturisku simbolu, kas tiek turēts godā un cieņā un ir pazīstams visā pasaulē. Gandrīz katrā daudzmaz prestižā hotelī jebkurā zemeslodes malā ir iespējams pasūtīt to, ko briti ir ēduši pirms simt, divsimt, trīssimt gadiem un ko ēd vēl šobaltdien, turklāt tas tiek pasniegts atbilstoši tradīcijām. Tas nozīmē precīzi noteiktu ēdienu pasniegšanas un baudīšanas kārtību.

 

Ja nu nav neviena, kas pirmo tasi ar īsto angļu tēju pasniedz tieši gultā (kā tam vajadzētu notikt saskaņā ar rituāliem), tad brokastis pie galda sākas ar glāzi apelsīnu sulas vai greipfrūta pusīti, ko sagriež daiviņās, apkaisa ar cukuru un izēd ar karotīti. Tas, kurš vēlas, var iesākumā stiprināties arī ar plūmju kompotu.

 

Pēc tam ir pienācis laiks biezputrai vai kukurūzas un tamlīdzīgām pārslām. Tās pārlej ar pienu un diezgan strauji apēd – pirms pārslas paguvušas piesūkties ar šķidrumu, jo ir svarīgi, lai tās saglabātu kādu drusciņu kraukšķīguma.

 

Tomēr biezputra ir un paliek galvastiesu pārāka par kukurūzas pārslām. Īsto brokastu biezputru vāra no auzu pārslām un ūdens, kam pievienota šķipsniņa sāls. Tad šķīvī liek gabaliņu sviesta un biezputru, pārkaisa ar brūno cukuru un pārlej ar karstu pienu. Angļi uzskata, ka šī putra ir tik garšīga, ka spēj pat izraisīt atkarību.

 

Pēc biezputras seko tā dēvētais galvenais ēdiens – olas, kas lielākoties tiek gatavotas kā vēršacis ar kraukšķīgi saceptu šķiņķi vai bekonu. Dažs labs tomēr dod priekšroku olu kultenim, bet izsmalcinātāki gardēži izvēlas etiķūdenī vārītas olas bez čaumalas. To visu pasniedz ar grilētiem tomātiem vai sēnēm un ceptām desiņām vai pikantām nierēm.

 

Ar to angļu brokastis vēl nebūt nebeidzas. Vēderā vēl ir jāatrod vieta grauzdētai maizītei un marmelādei, kā arī tējai ar pienu vai kafijai. Šie dzērieni piedienas brokastu beigu daļai, tāpēc daudzi eiropieši jūtas vīlušies, ka Anglijā kafiju nepasniedz vis uzreiz, tikko apsēžas pie brokastu galda, bet gan maltītes noslēgumā.

 

No marmelādēm brokastu galdā visiecienītākā ir rūgtā apelsīnu jeb pomeranču marmelāde. Par tās tapšanu un ierakstīšanos angļu tradīcijās ir jāpateicas pārpratumam – pirms pārsimt gadiem uz Angliju no dienvidu zemēm tika vesta apelsīnu krava, taču galapunktā atklājās, ka saldo apelsīnu vietā ir atsūtīti rūgti un nebaudāmi. Par laimi, apelsīnu tirgotāja sievai iešāvās prātā ideja, kā glābt situāciju, proti, mēģināt izvārīt marmelādi.

 

Ir vēl divas lietas, bez kurām angļu brokastis nebūtu īstas brokastis (viņu pašu izpratnē). Pirmkārt tās ir „Baked Beans” – ceptās pupiņas tomātu mērcē. Tās pārdod konservu bundžās, uzsilda un pasniedz uz grauzdētas maizes šķēles vai arī kā piedevu desiņām, olām un šķiņķim.

 

Otra lieta ir gardums zivju cienītājiem – tās ir tā dēvētās „kippers” – iztīrītas un malkas dūmos kūpinātas siļķes. Pirms pasniegšanas galdā ar tām apietas šādi: augstā, šaurā traukā ielej karstu ūdeni, izlej laukā, ieliek zivis ar galvu uz leju un pārlej ar verdošu ūdeni. Traukam uzliek vāku un astoņas līdz desmit minūtes tur siltumā. Pēc tam zivis rūpīgi notecina un pasniedz ar grauzdētu maizīti un sviestu. Starp citu, agrākos laikos angļu brokastu galdā bija vairāk zivju nekā gaļas, un jūras piekrastē šī tradīcija daudzviet ir saglabājusies arī tagad.

KOMENTĀRI

+ PIEVIENOT SAVU KOMENTĀRU

Restorānu vērtējumi


Restorāni | Krogi | Gardēžiem
Aizvērt Izvēlies