Dining
Svētdiena, 27. maijs Dzidra, Dzidris, Gunita un Loreta

Brīvdienu brokastis

Izlasi šo, pirms dodies uz veikalu pēc dzirkstošā vīna!

Dining.lv; Ainārs Sedlenieks, vinzinis.lv; Foto: freeimages

Jau daudzus gadu desmitus dzirkstošais vīns ir neiztrūkstošs svinību dzēriens, bez kura neiztikt nevienā svētku reizē, tādēļ vīna pazinējs Ainārs Sedlenieks apkopojis dažas ne visiem zināmas lietas par šo dzērienu.

Dzirkstošo vīnu visbiežāk gatavo pēc divām metodēm:

Klasiskā metode jeb méthode champenoise

Pamata vīns tiek iepildīts pudelēs, kur tam vēlreiz pievieno vīna raugu un nedaudz cukuru. Pudelēs, kurām pagaidām ir metāla korķi sākas otrreizējā rūgšana. Šajā rūgšanas procesā tad arī rodas gāze. Šādā stāvoklī vīns pagrabā pavada vairākus mēnešus un pat gadus. Tuvojoties glabāšanas termiņa beigām pudeles pakāpeniski tiek nedaudz pakratītas un pārvietotas tā, lai rūgšanas procesā radušas duļķes pamazām uzkrātos pudeles kakliņā. Mūsdienās daudzās ražotnēs šis process tiek automatizēts, tādējādi izvairoties no cilvēciskā faktora, kas var ietekmēt dzēriena kvalitāti.

Pēc šī termiņa beigām kakliņu sasaldē un pudeli atver vaļā. Tādā veidā vīndari atbrīvojas no duļķēm, jo sasalušais ledus korķis ar duļķēm spiediena ietekmē tiek izšauts laukā. Pēc tam dzērienam nedaudz pievieno trūkstošo vīnu, nedaudz cukura un tikai tad aizkorķē ar mums jau tik pierasto korķozola korķi. Dzirkstošais vīni ir gandrīz gatavs. Tam vēl tikai daži mēneši "jānomierinās" pagrabā, pēc tam jāuzlīmē etiķete un var laist pārdošanā.

Tā saucamā rezervuāru jeb charmat metode

Pēc šī metodes vīna otrreizējā rūgšana notiek nevis pudelēs, bet gan metāla rezervuāros, ar rauga plāksnītēm. Šī ir pati būtiskākā atšķirība, salīdzinājumā ar klasisko metodi. Šī ir vispopulārākā dzirkstošā vīna pagatavošanas tehnoloģija pasaulē. Tā ir lētāka, un dzērienu iespējams pagatavot īsākā laikā.

Dzirkstošo vīnu var gatavot arī vīnu uzgāzējot, tādā gadījumā pudelē vienkārši iepilda ogļskābo gāzi, taču jārēķinās, ka šādiem dzērieniem garšas īpašības ir ārkārtīgi vājas un burbuļi ļoti ātri izbeidzas.

Šampanietis

Visslavenākais dzirkstošai vīns ir šampanietis. Tas tiek gatavots pēc jau pieminētās klasiskās metodes un to gatavo Šampaņas apgabalā. Lai gan tā ražošanā ir atļauts izmantot veselu kaudzi vīnogu šķirņu, tomēr gandrīz vienmēr šampanietis tiks darināts no šīm trim vīnogām: baltās vīnogas - chardonnay, sarkanajām – pinot noir un pinot meunier. Ja dzēriens ticis gatavots tikai no baltajām chardonnay ogām, tad uz etiķetes būs rakstīts Blanc de Blanc, savukārt, ja dzērienā ir tikai sarkanās vīnogas, tad uz etiķetes jābūt rakstītam Blanc de Noir.

Kāpēc uz etiķetes nav vīna ražas gada skaitļa?

Šampanieti visbiežāk ražo sajaucot dažādu ražas gadu vīnus. Tas tādēļ, ka Šampaņa atrodas Francijas ziemeļos un tur ne vienmēr padodas labas ražas gads. Sajaucot laba gada ar ne tik veiksmīga gada vīnu, sanāk pietiekami labs šampanietis. Ja šampanietim uz etiķetes minēts konkrēts gads, tad tas ražots gandrīz tikai no izcilā gadā augušām vīnogām.

Kādēļ šampanietis ir tik dārgs?

Dzēriena cenā lielāko daļu izmaksu veido vīnogas, un - tā kā pieprasījums pēc šampanieša ir augsts, un to drīkst ražot tikai no noteiktos apgabalos audzētām vīnogām, vīnogu audzētāji var atļauties turēt augstas cenas. 1 kg vīnogu maksā aptuveni 6 € (atkarībā no ražas gada), savukārt lai saražotu vienu pudeli nepieciešams 1.2 kg ogu. Savu daļu izmaksu veido arī ilgstošā izturēšana pudelēs. Šampanietis vismaz 18 mēnešus jānotur pudelēs kopā ar raugiem, ļoti bieži pat ilgāk. Kamēr vīns top, nauda ir iesaldēta, kas arī palielina vīna vērtību.

Pēc klasiskās šampanieša tehnoloģijas ražo arī daudzus citus dzirkstošos vīnus:

Cava

Spāņu dzirkstošais vīns, kas ražots pēc minētās tehnoloģijas, tikai tā pamatā ir spāņu vīnogas macabeo, parellada un xarello. Tā dzimtene ir Katalonija, tomēr to nedaudz ražo arī ārpus šī Spānijas reģiona. Līdzīgi kā šampanieša gadījumā, arī Cava ražošanā atļauts izmantot vēl dažas citas vīnogu šķirnes. Pudelē kopā ar raugiem Cava jāiztur vismaz 9 mēnešus, Cava Reserva – 15 mēnešus, bet Cava Gran Reserva - vismaz 30 mēnešus. Cava ir lētāka, jo ogas maksā daudz lētāk kā Šampaņā, un vīnu bieži vien neiztur tik ilgi, kā šampanieti. Ilgstoši izturēto Cavu cenas jau tuvojas šampanietim.

Franciacorta

Itāļu dzirkstošais vīns, kas ražots pēc klasiskās tehnoloģijas. Šī dzēriena ražošanā pamatā izmanto šampanieša vīnogu šķirnes, kas augušas tāda paša nosaukuma reģionā, kas atrodas netālu no Milānas. Pudelē kopā ar raugiem Franciacorta jāiztur vismaz 18 mēnešus. Šim dzērienam ir vēl kāds interesants paveids – Saten. Ja uz etiķetes redzat šo nosaukumu, tad dzērienā būs nedaudz mazāk gāzes kā ierasts. Tas darīts ar nolūku, lai Franciacorta Saten labāk saderētu ar ēdienu.

Crémant

Šādi dēvē franču dzirkstošo vīnu, kas ražots ārpus Šampaņas pēc klasiskās tehnoloģijas. Oficiāli Francijā ir 8 Cremant reģioni un Crémant de Luxembourg ārpus šīs valsts robežām. Katrā no tām nedaudz atšķiras atļautās vīnogu šķirnes un izturēšanas ilgums, tomēr visus vieno klasiskā šampanieša tehnoloģija.

Arī citur pasaulē ražo lieliskus dzirkstošos vīnus, kas top pēc tādas pašas tehnoloģijas kā šampanietis. Lai to uzsvērtu, ražotāji uz etiķetes bieži vien min tādus terminus kā - méthode champenois, metode tradicoinalle vai classic method. Arī musu pašu „Latvijas balzams” ražo šādi gatavotu dzirkstošo vīnu, tas ir – Klasiskais Rīgas šampanietis.

Neraugoties uz klasiskās metodes izplatību pasaulē, vispopulārākā tomēr ir rezervuāru metode. Šo metodi nevajadzētu uzskatīt par sliktu. Tas nedaudz atšķiras no klasiskās metodes vīniem, ir robustāks, ar nedaudz lielākiem burbuļiem. Kāds itāļu vīndaris kā argumentu par labu šai tehnoloģijai minēja to, ka šādā veidā vīnam iespējams labāk kontrolēt otrreizējās rūgšanas procesu un būt drošam, ka sanāks labs dzēriens. Tas nebija nekāds lētais dzēriens, jo metāla tvertnē tas sabija veselu gadu.

Mana pieredze liecina, ka, lai kāda metode tiktu izmantota, daudz svarīgāka tomēr ir vīnogu kvalitāte. Pēc charmat metodes top tādi dzērieni kā itāļu Prosecco, pie mums tik iecienītais "Martini Asti", arī vācu "Henkel", lietuviešu "Alita" un galu galā arī mūsu pašu "Rīgas šampanietis". Kā jau minēju, lielākā daļa dzirkstošo vīnu pasaulē top pēc šādas metodes. Tehnoloģija viena, tomēr dažādi stili, kvalitāte un arī dažādas cenas.

Kā saprast, cik salds ir dzēriens?

Extra brut, brut nature, brut zero – ļoti sauss
Brut, trocken – sauss
Extra dry, halbtrocken – pussauss
Sec, seco – nedaudz salds
Demi-sec, semiseco – pussalds
Doux, dulce – salds

KOMENTĀRI

+ PIEVIENOT SAVU KOMENTĀRU

Restorānu vērtējumi


Restorāni | Krogi | Gardēžiem
Aizvērt Izvēlies