Trešdiena, 18. jūlijs Rozālija un Roze

Vecrīga

Centrs

Pārdaugava

Citur

Mārupe

Garšvielu un aromātu paradīze - Indija

Dining.lv; Foto: Normunds Norenbergs


Runājot par indiešu virtuvi, angļi bieži vien pašapzinīgā pārākumā mēdz apgalvot, ka Indijas kulinārā kultūra lielā mērā ir ietekmējusies no britu parašām, taču patiesībā ir gluži otrādi – lielākā daļa tā labuma, kas šodien atrodams Apvienotās Karalistes virtuvēs, ir nācis no Indijas. Galu galā šīs zemes pavārmākslas vēsture ir skaitāma vismaz sešos gadu tūkstošos un arī tagad ir viena no vislabākajām virtuvēm pasaulē – ārkārtīgi daudzveidīga, aromātiska un garšīga. Zeme ir milzīga, tradīciju daudz, kultūrvēsturisko aspektu – vēl vairāk, un tas viss kopā veido brīnišķīgo garšu paradīzi.

 

Saskaņā ar indiešu pārliecību, pārmaiņas un daudzveidība rada dzīvei krāsas un garšas, un tas izpaužas arī viņu ēdienos. Garšvielu pārbagātība ir viena no raksturīgākajām indiešu virtuves iezīmēm. Kardamons, ingvers, kurkuma, krustnagliņas, safrāns, čilī, melnie pipari, kanēlis, ķimenes, lotosa sēkliņas, sinepju sēkliņas, tamarinde un vēl tikpat daudz šeit neuzskaitītu garšvielu veido maisījumu, ko dēvē par masala. Lai gan šo atsevišķo komponentu ir tik daudz, perfektā kompozīcijā neviena garša nedrīkst radīt disharmoniju un nevienu ēdienu nedrīkst pārblīvēt ar garšvielām. Svaigas garšvielas pirms lietošanas bieži vien mēdz karsēt vai viegli apcept bez taukvielām un tikai tad saberzt vai samalt, vai pagatavot pastu. Gatavie karija maisījumi ir populāri ārpus Indijas robežām, bet pašā Indijā tos vērtē ne visai augstu. Gan šis nosaukums, gan ideja ir britu roku darbs – garšvielu mērces kari vienkāršojums. Starp citu, jogurts un piena produkti ar garšvielām sader kā cimds ar roku, jo aso padara maigāku un vienmuļo – svaigāku. Augstdzimušās un bagātās ģimenēs virtuvē strādā īpašs garšvielu maisītājs, kas statusa ziņā atrodas tādā pašā rangā kā galvenais pavārs.

 

Ir trīs lieli indiešu virtuves virzieni: Ziemeļindijas, Dienvidindijas un Austrumindijas kulinārās tradīcijas. Rietumnieku gaumei vairāk piemērota ir Ziemeļindijas virtuve, jo tajā pikantums slēpjas piedevās – čatnijos un pikļos, savukārt Dienvidindijas ēdieni paši par sevi tiek pamatīgi bagātināti ar asām garšvielām.

 

Indijas dienvidos virtuves pamatā ir rīsi, taču nevis tīrā veidā – vārīti vai tvaicēti, bet gan ar dažādām garšvielām vai interesantām piedevām bagātināti, pākšaugi (dhal) un pikantā maize (chapati). Jāteic gan, ka tā ir iecienīta kā Indijas dienvidu, tā arī ziemeļu daļā, taču dienvidos chapati drīzāk ir pikanta piedeva, bet ziemeļos – maltītes sastāvdaļa. Valsts dienvidu reģionos priekšroka tiek dota veģetārajiem un asajiem ēdieniem, bet ziemeļos vairāk liek galdā gaļu, karijus, tikkas un koftas. Arī reliģiskā piederība spēlē lielu lomu ēdienu izvēlē un kulinārajās tradīcijās. Hinduisti dod priekšroku veģetārajiem ēdieniem, bet tie, kuri arī ēd gaļu, nekādā ziņā neizvēlas liellopu, jo govīm šajā reliģijā ir īpaša, svēta vieta. Toties musulmaņi neēd cūkgaļu. Līdz ar to visiecienītākā ir putnu gaļa.

 

Interesanti, ka ne viens vien auglis un dārzenis Indijā tiek izmantots pavisam citādi, nekā tas tiek darīts pie mums. Ananāsus mēdz ilgi vārīt, zemesriekstus – ļoti stipri grauzdēt, banānu mizas izmanto kā dārzeņus, gurķu sēklas toties kā smalkas uzkodas, ūdenskastaņus lieto par saldumu, bet vīģes – par dārzeņiem. Arī mango un papaijas tiek vārītas.

 

Pasaulē par vispopulārāko Indijas ēdienu uzskata kariju. Tas nav garšvielu maisījums, bet gan kopīgais nosaukums gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem īpašā mērcē un ko pasniedz kopā ar rīsiem vai speciālajām maizēm. Kariju veidu ir neskaitāmi daudz, sākot no pietiekami maigiem līdz ugunīgi asiem. Indijā šim ēdienam katra saimniece katru reizi gatavo svaigu garšvielu maisījumu.

 

Arī dal (dāl, dhal) ir nozīmīgs ēdiens indiešu virtuvē. Tas top no pākšaugiem, visbiežāk no lēcām, taču arī no turku zirņiem, pupiņām vai kādiem citiem zirnīšiem. Tos vāra ilgi, līdz viss ir savārījies tādā kā biezputrā, ko papildina ar romiešu ķimenēm, koriandra sēkliņām, sīpoliem, ķiplokiem, čilī, ingveru un citām garšvielām.

 

Lassi ir indiešu jogurta dzēriens, ko gatavo attiecībā 1:1 no ūdens un jogurta vai arī no piena un jogurta un saldina ar cukuru un safrānu, augļu sulu vai sablenderētiem augļu gabaliņiem, bet papildina ar garšvielām. Tam mēdz pievienot arī rožūdeni, etiķi, palmu ziedu sēklas un citas interesantas lietas.

 

No indiešu virtuves visā pasaulē, it sevišķi Lielbritānijā un arī citur Eiropā ir izplatījies tāds gardums kā čatnijs. Tas ir vairāk vai mazāk konservēts biezenis no saldiem augļiem, papildināts ar skābām piedevām, etiķi, cukuru, garšvielām, un beigu beigās viss savārīts kopā. Mēdz būt gan uzreiz ēdami, gan ilgāk uzglabājami čatniji.

 

Eiropā aizvien populārākas kļūst samosas – tādas kā mīklas kabatiņas, pildītas ar visu ko – kartupeļiem, dārzeņiem, augļiem. Tās pasniedz gan kā uzkodas, gan arī kā īstu ēdienu.

 

Pakoras ir turku zirņos panēti un pēc tam fritēti dārzeņi, piemēram, kartupeļi, puķkāposti, sīpoli. Arī tos pasniedz kā priekšēdienu, bet vieglākas maltītes cienītājiem – kā pamatēdienu.

KOMENTĀRI

+ PIEVIENOT SAVU KOMENTĀRU

Restorānu vērtējumi


Restorāni | Krogi | Gardēžiem
Aizvērt Izvēlies