Dining
Trešdiena, 15. augusts Zenta, Dzelde un Zelda

Vecrīga

Centrs

Pārdaugava

Citur

Mārupe

Francija - visdrošākais investīciju avots vīna pasaulē

Teksts: "Vīna Studija" vīnu konsultante Ingūna Majore; Foto: sxc


Ir neiespējami domāt par Franciju, nedomājot par vīnu, un tik pat neiespējami ir domāt par vīnu, acumirklī nesaistot to ar Franciju. Francija ir tradīcijām bagāta vīna zeme, otrs lielākais vīna darīšanas reģions pasaulē aiz Itālijas. Vairāk nekā  861.000 ha no teritorijas tiek izmantota vīnogu audzēšanai. Atkarībā no ražības gada, Francijā tiek saražots apmēram 7-8 miljardi pudeļu vīna gadā.


Taču Francijas īpašo statusu vīna pasaulē nosaka ne tik daudz saražotā vai patērētā vīna apjoms, cik tā kvalitāte. Šīs nācijas svarīgākais ieguldījums pasaules vīna kultūras attīstībā ir daudzu gadsimtu garumā noslīpētais vīna stils, tā neatkārtojamās garšas nianses un vīna darīšanas metodes. Daudzi klasiskie Francijas vīni ir tik perfekti sava stila pārstāvji, ka kalpo par etalonu citās vīna darīšanas zemēs. Vīndari visā pasaulē tiecas atdarināt šo augsto standartu, taču ne vienmēr tas izdodas.


Piemēram, klasiskais franču Chardonnay (Chablis) ir atšķirīgs no jebkura Jaunās pasaules visveiksmīgākā šīs pašas šķirnes parauga. Un, nekur citur pasaulē vēl nav izdevies pilnībā atkārtot sarkanā burgundieša garšu. Izcilie slavenie Bordo sarkanvīni vēl aizvien ir visdrošākais investīciju avots vīna pasaulē. Klasisks Bordo sarkanvīns uzskatāms par laika pārbaudi izturējušu stabilu vērtību. Krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins to cildinājis kā uzticamu draugu, uz kuru var paļauties gan priecīgos, gan grūtos brīžos. Elegance un laba gaume ir tā, kas atšķir smalku franču vīnu no visizteiksmīgākā Jaunās pasaules ražojuma. Turklāt franču vīni lieliski sader ar ēdienu, uzlabo tā garšu un ēdēja labsajūtu. Gudram un jūtīgam baudītājam labs vīns atklāj sava rakstura dziļākās nianses un sniedz arī garīgu baudījumu.

Francija bija pirmā valsts, kas 1935.gadā ar likuma palīdzību sāka kontrolēt vīna ražošanu visā valstī, iedalot vīnus noteiktos līmeņos - Vin de Table (zemākā kategorija – galda vīns), Vin de Pays (reģionālie vīni), Vin Delimite de Qualite (vīni ar zināmu kvalitātes standartu) un Appelation d’Origine Controlee (augstākās kvalitātes vīni ar strikti kontrolētu izcelsmi). Lai atvieglotu patērētāju dzīvi, Eiropas Savienība savām dalībvalstīm 2012. gadā piešķīra vienotu klasifikācijas sistēmu. Arī šobrīd tā ir piramīdas sistēmas klasifikācija, nu jau tikai ar trīs kvalitātes līmeņiem, iepriekšējo četru vietā. Vin de France – jaunā klasifikācija Vin de Table vietā (atspoguļo tikai vīnogu šķirni un ražas gadu), IGP Indication Geeographique Protegee (atspoguļo ne tikai vīnogu šķirni un ražas gadu, bet arī vīna izcelsmes vietu) un visbeidzot Apellation d’Origine Protegee (AOC vietā ar to pašu nozīmi).

Francijas vīnu augstvērtīguma veiksmes atslēga neapšaubāmi ir arī šīs valsts ģeogrāfiskais novietojums. Tā atrodas starp Atlantijas okeānu un Vidusjūru, teritorijā  ar ļoti daudzveidīgām augsnēm. Pārsvarā tās ir bagātas ar vērtīgo kaļķakmeni, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem elegantu vīnu iegūšanai. Katram no daudzajiem reģioniem, ar kuriem Francija lepojas kā savas sešstūrainās teritorijas sastāvdaļām,  ir savs atšķirīgs un izteiksmīgs vīna stils, kas nodrošina daudzveidīgu vīna garšu, atspoguļo vietējo klimatu, vīna dārza augsnes sastāvu un, protams, katra vīndara individuālo rokrakstu.

Bordo (Bordeaux) - reti  kura  ausīm būs gājis secen. Veiksmīgu ražas gadu Bordo sarkanie, darināti pamatā no Cabernet Sauvignon un Merlot šķirnes vīnogām, kā arī  baltie - Semillon, Sauvignon Blanc un Muscadelle,  ir spējīgi nodzīvot daudz garāku mūžu kā pats vīndaris, kurš tos radījis. 


Elzasa (Alsace) - vissausākais un saulainākais apgabals Francijā ar relatīvi vēsu klimatu, ir slavens  ar saviem visneparastākajiem baltvīniem pasaulē. Tā kā reģions atrodas blakus Vācijas robežai, lielākā daļa vīnu šeit tiek darīti no vācu cilmes vīnogām (Riesling, Gewurztraminer, Pinot Blanc, Pinot Gris), nosaucot vīnu šķirnes vārdā, no kuras tas raudzēts. Elzasas vīni pārsvarā ir sausāki, ar augstāku alkohola saturu nekā vācu analogi.


Pat neinteresējoties par franču vīniem, būsiet šo to dzirdējuši par Burgundijas (Bourgogne) pērlēm - aristokrātisko, klosteru dārzos izloloto Pinot Noir (sarkanais burgundietis) un smalko, eleganto Chardonnay, garšas raksturā no metāliski askētiska līdz pilnmiesīgi sviestainam, kā arī pasaulē lielu popularitāti iemantojušo un Francijas otras lielākās pilsētas Lionas restorānos tik iecienīto Beaujolais, kas darināts no Gamay vīnogām.

Šampaņā (Champagne) tiek iegūts izcilākais un slavenākais dzirkstošais vīns - šampanietis, pasaules iekārojamākais dzēriens. Visu vīnu vīns, kurš nu jau kļuvis par sinonīmu tādiem jēdzieniem kā kvalitāte, greznība un svinīgums. Šis ir visuzskatāmākais piemērs tam, kā franči ar neatlaidību un estēta cienīgu vērību pret detaļām, spējuši noslīpēt kādu vīna veidu līdz absolūtai pilnībai, lai skaisti iesaiņotu, par ne zemu, bet taisnīgu samaksu piedāvātu pasaulei.

Neviens no Francijas reģioniem  nepiedāvā tik plašu sauso, saldo un dzirkstošo vīnu daudzveidību kā Luāra (Loire). Franču tauta pret šo reģionu izjūt maigu sirsnību un mēdz teikt, ka Luāra ir karaliene. Augstvērtīgākie Luāras vīni tiek iegūti no četrām vīnogu šķirnēm – Sauvignon Blanc, Chenin Blanc, Muscadet un sarkanā Cabernet Franc.

Ronas upes ieleja (Rhone) - reģions ar tūkstošgadu vēsturi, apvieno sevī divus ģeogrāfiski atšķirīgus reģionus Ziemeļronu un Dienvidronu ar dažādu vīna garšas stilu – vēsa klimata vīnu atturīgo eleganci un karsta klimata vaļsirdīgo tiešumu. Šis reģions ir izlolojis dažas pērles, bez kurām pasaules vīnu klasika nebūtu pilnīga. Šodien tik iemīļotais un populārais Austrālijas Shiraz diez vai pastāvētu, ja gadu simtu garumā šī šķirne nebūtu izauklēta Ziemeļronas krastos, kur to sauc par Syrah. Savukārt Dienvidronas ikona ir slavenais Chateauneuf-du-Pape (tulkojumā - pāvesta jaunā pils), tā ražošanai atļauts izmantot 13 dažādas vīnogu šķirnes.

Un, visbeidzot Dienvidfrancija (Midi), ekskluzīvā Bordo kaimiņu reģions. Šeit tiek izmantotas tās pašas klasiskās Bordo vīnogu šķirnes (Cabernet Sauvignon un Merlot), audzētas līdzīgos apstākļos, kā arī Dienvidronai raksturīgās (Grenache, Carignan, Cinsault, Mourvedre). Šī reģiona vīni ir laba alternatīva dārgajiem un ekskluzīvajiem Bordo vīniem par saprātīgu cenu. Kopumā Francijā tiek audzētas un kultivētas vairāk kā 60 vīnogu šķirnes 10 vīna darīšanas reģionos, tomēr tikai dažas no tām spēlē noteicošo lomu vissvarīgākajā - kompleksu, ilgtspējīgu vīnu ražošanā.

KOMENTĀRI

+ PIEVIENOT SAVU KOMENTĀRU
in vino veritas 03.03.2014
Francija būtu pelnījusi daudz padziļinātāku izpēti un vīna darīšanas nianšu apkopojumu. Francija nav vien šeit minētie reģioni...
Hulio 24.02.2014
Visu cieņu frančiem par to, ka viņi likuši pamatus vīnkopībai, bet šodien Francija jau manāmi zaudē savas pozīcijas uz kopējās pasaules vīna kartes. Paši franči arvien biežāk pērk vīna laukus ārpus Francijas un dodoas jaunās pasaules virzienā, kur labvēlīgāki klimatiskie apstākļi.

Restorānu vērtējumi


Restorāni | Krogi | Gardēžiem
Aizvērt Izvēlies