Trešdiena, 18. jūlijs Rozālija un Roze

Vecrīga

Centrs

Pārdaugava

Citur

Mārupe

Dienvidāfrikas vīnu ABC

Teksts: "Vīna Studija" vīnzine Ingūna Majore, Publicitātes foto

Dienvidāfrika, viens no pasaulē skaistākajiem vīna darīšanas reģioniem, ir zeme ar pasaules senāko ģeoloģiju, kas piemērota vīnogu audzēšanai, un to 17. gadsimtā aizsāka holandiešu un franču kolonisti, kuri pārcēlās uz šo tālo zemi, bēgot no represijām pret hugenotiem savā dzimtenē. Pirmos vīnogulājus 1655. gadā iestādīja Labās Cerības ragā, tā gubernators, holandiešu kolonistu komandieris Jan van Riebeeck . Raža tika novākta jau 1659.gadā un no tās ieguva 15 litrus vīna, kas garšas ziņā esot līdzinājies etiķim. Līdz ar to var apgalvot, ka vīnogu audzēšanai un vīna darīšanai šajā reģionā jau ir 350 gadus sena vēsture.

Gadsimtu gaitā vīna darīšanas prasmes tika pilnveidotas un dāsnā augsne, kā arī labvēlīgais Vidusjūras zemēm līdzīgais klimats, ļāva fermeriem saražot daudz lēta un pietiekami  kvalitatīva vīna, ko patērēt pašiem un eksportēt uz Eiropu. Ap 1900.gadu DĀR vīna industrija piedzīvoja pirmo pārprodukcijas krīzi. Daudzi ražotāji izputēja. Tā rezultātā 1918.gadā tika dibināts valsts atbalstīts kooperatīvs KWV, kas kļuva par DĀR vīna industrijas galveno modes un stila noteicēju gandrīz veselu gadsimtu. 

Līdz 1994.gadam lielākā daļa saražotā vīna tika patērēta tikai un vienīgi uz vietas, jo DĀR produkcija aparteīda režīma dēļ tika boikotēta. Pēc prezidenta Nelsona Mandelas nākšanas pie varas, valsts izolācija no ārpasaules un aparteīda režīms oficiāli tika izbeigti un vīni no šīs divu okeānu (Atlantijas un Indijas) apskalotās zemes ātri nonāca pasaules tirgos, kur kļuva iecienīti arī demokrātiskās cenas dēļ. 



Līdz 1994.gadam tikai daži ražotāji darināja patiesi labus un kvalitatīvus vīnus. Lielākā daļa saražotās produkcijas bija ikdienišķi, vidējas kvalitātes izstrādājumi. Tobrīd uzsvars tika likts uz brendija un stiprināto vīnu ražošanu.

Pēdējo 20 gadu laikā vīna nozare Dienvidāfrikā ir strauji attīstījusies.

Jaunā vīndaru paaudze ar apbrīnojamu degsmi un zinātkāri cenšas apgūt jaunākās vīna darīšanas tehnoloģijas, kā arī gūt jaunas atklāsmes, apceļojot pasauli un iedvesmojoties no pasaules izcilākajiem vīndariem. Daudzi no DĀR vīna ražotājiem jau kļuvuši par pasaulē atzītiem meistariem un spēj radīt vīnus, kas pārliecinoši ierindojas starp pasaules prestižākajiem izcilas kvalitātes paraugiem. Pieminēšanas vērts ir arī tas, ka vīnu darīšanai tiek izmantotas vismodernākās tehnoloģijas, tā nodrošinot nepārspējamu kvalitāti. Vislielākā uzmanība tiek veltīta vīna dārzu izkopšanai, izskaužot slimus vīnogulāju stādījumus un to vietā stādot jaunus vīna dārzus ar starptautiski labi pazīstamām vīnogu šķirnēm. 

Var droši apgalvot, ka DĀR vīnu kvalitātei ir ievērojams izaugsmes potenciāls un labākais vēl tikai ir sagaidāms, jo viena trešdaļa vīnogulāju pēc 1994. gada tika pārstādīti un, kā zināms, no vecākiem vīnogulājiem iegūst ievērojami augstvērtīgāku vīnu! Jau šobrīd kvalitāte gūst virsroku pār kvantitāti, ar vienu kāju droši iesoļojot jaunajā vīna darīšanas pasaulē, kamēr otra joprojām stingri balstās vecajā autentiskajā skolā, tādējādi radot unikālus vīnus. Šīs zemes vīniem patiešām piemīt īpaša, apburoša aura. 



Šobrīd DĀR aktīvi darbojas apmēram 600 vīna darītavas. Tas ir divas reizes vairāk kā pirms 14 gadiem - gadsimta maiņas brīdī. DĀR teritorijā vīna dārzi aizņem 1000 kvadrātkilometru platību un ir izvietoti vietās ar krasi atšķirīgu klimatu un augsnes sastāvu – no ļoti mitriem apgabaliem kā Vorčesteras kalnu nogāzes (1500 mm gadā) līdz pustuksnešiem (Klein Karoo 250 mm gadā), un augsnes tipiem – kvarca smilšakmens, granīts, smilšmāls, smilšakmens. Vīna dārzi sastopami 100 – 400 m augstumā. Tur ir gan vēsie piekrastes vīna dārzi, gan dārzi, kuros vasarās dienas temperatūra sasniedz plus 38 grādus. Interesanti, ka DĀR īpašais ģeogrāfiskais novietojums un ģeoloģiskā struktūra rada vīna audzēšanas apgabalus, no kuriem lielākā daļa klimatisko apstākļu ziņā līdzinās Kalifornijai, citi Toskānai, vēl citi Austrālijas Pērtai un daži pat Pjemontai un Burgundijai. Tas nozīmē, ka 

vīndari var radīt visdažādāko stilu vīnus un ir grūti to apzīmēt kā vienotu, DĀR raksturīgu stilu.

DĀR dalās divās galvenajās ģeogrāfiskajās zonās – Rietumu Zemesrags un Ziemeļu Zemesrags. Šīs zonas tālāk sadalās – reģionos, rajonos un administratīvajos apgabalos. Visnozīmīgākais vīnogu audzēšanai ir Piekrastes Reģions (Zona).

Trīs vēsturiski vissvarīgākie reģioni, apelācijas vietas WO (Wines of origin) un vīnogu šķirnes, uz kurām katrs no reģioniem šajā zonā specializējas ir CONSTANTIA (1652), kur tiek audzētas Sauvignon Blanc un Muscat vīnogas, STELLENBOSH (1679) - Chardonnay, Cabernet Sauvignon, Pinotage, Bordo blenda šķirnes, PAARL (1687) – Chardonnay, Syrah, Chenin Blanc. Rietumu Zemesragā tiek saražoti 95% no kopējā vīna daudzuma. Dienvidāfrikas klimats ir ļoti pateicīgs vīnogu audzēšanai – netrūkst nedz saules, nedz siltuma, un, ja vīna dārzi ir labi apūdeņoti, pat viskaprīzākās vīnogu šķirnes dod lielisku ražu. Nozīmīgākās baltās vīnogas ir Chenin Blanc un Chardonnay. Audzētas tiek arī Sauvignon Blanc, Gewurztraminer un citas. 



Par DĀR baltvīnu firmas zīmi tiek uzskatīts Chenin Blanc

Chenin Blanc vīnogu šķirne pati par sevi veido neinteresantus, sausus, skābenus baltos vīnus. Šo vīnu kvalitāte tiek uzlabota, nedaudz tiem pievienojot citas balto vīnogu šķirnes, līdz ar to iegūstot piesātinātākus, izteikti saldskābus vīnus. Lai mazinātu vīna skābuma līmeni un padarītu to pilnmiesīgāku un maigāku, daži ražotāji dod priekšroku vīna nogatavināšanai ozolkoka mucās, citi turpretim ozolu neizmanto vispār. 

No ļoti gatavām, cēlās puves skartajām rozīņu izskata Chenin Blanc vīnogām gatavo arī brīnišķīgus, elegantus deserta vīnus. Baltvīni, ar kuriem vēl lepojas DĀR, neapšaubāmi ir ozolkoka mucās nogatavinātie Chardonnay un īpaši aromātiskie Sauvignon Blanc vīni. Pasaules mēroga vīna kritiķi joprojām strīdas par to, vai DĀR baltvīna etalons ir Chenin Blanc vai Sauvignon Blanc šķirnes vīns. Vēsturiski Chenin Blanc bija galvenās lomas spēlētāja. DĀR sastopami pat 100 gadus veci šīs šķirnes vīnogulāji. 

Nozīmīgākā sarkanā vīnogu šķirne, ko Dienvidāfrikas vīndari uzskata par savu nacionālo lepnumu ir Pinot Noir un Cinsault šķirņu krustojums - Pinotage.

Daži vīndari pamanās Pinotage vīnu izgatavot patiesi brīnišķīgu – piesātinātu, koncentrētu, ar krāšņu krāsu un labi sabalansētu struktūru. Daudz tiek audzētas arī pasaulē pazīstamās vīnogu šķirnes, un rezultāti dažkārt ir pārsteidzoši labi, piemēram, ar kaprīzajām Shiraz un Zinfandel vīnogām. Klasiskās Cabernet Sauvignon vīnogas DĀR audzē jau sen, un tās tiek uzskatītas par aristokrātisku šķirni.

KOMENTĀRI

+ PIEVIENOT SAVU KOMENTĀRU

Restorānu vērtējumi


Restorāni | Krogi | Gardēžiem
Aizvērt Izvēlies